Uldis Stabulnieks
Rīgai
Uz manas mēles tava elpa lauztā
Un, lai es būtu puse dota balss
Es esmu tavs no kājām līdz pat skaustam
Tā gan, tā gan
Es esmu tavs no kājām līdz pat skaustam
Tā gan, tā gan

Tev neaiziet no manis prom ne mūžam
Es esmu telpā, kas pār tevi blāv
Man nomirt lemts uz tavām ielu gūžām
Lai tad kā sveces spuldzes apkārt stāv
Man nomirt lemts uz tavām ielu gūžām
Lai tad kā sveces spuldzes apkārt stāv

Laiks manu līķi pārklās ielu smakā
Un man uz lūpām mitru lapu liks
Pār manu galvu plīvos ielu plakāts
Un naktīs dūjas man zem rokām migs

Tad kāpšu es kā rīta saltā migla
Kur klusi slēpjas miglā dzērvju bars
Uz augšu prom aiz zilgmes zilā stikla
Un tas tad būs mans sabrukums un gals
Uz augšu prom aiz zilgmes zilā stikla
Un tas tad būs mans sabrukums un gals
Uz manas mēles tava elpa lauztā
Un, lai es būtu puse dota balss
Es esmu tavs no kājām līdz pat skaustam
Tā gan, tā gan
Es esmu tavs no kājām līdz pat skaustam
Tā gan, tā gan