Uldis Stabulnieks
Zvaigžņu laiks
Neskaties man acīs, paveries uz augšu
Varbūt var vēl kādu zvaigzni ieraudzīt
Varbūt kāda zvaigzne nemanāmi spīdot
Varbūt kāda zvaigzne klusi tepat klīst
Varbūt tai ir apnicis būt debesīs?
Apnicis būt debesīs

Varbūt viņa negrib spīdēt
Bet gan dzīvot, dzīvot, dzīvot!
Kādēļ tik daudz pelnu pasaulē?
Zvaigznes taču sadeg, neko neatstājot

Neskaties man acīs, paveries uz augšu
Varbūt var vēl kādu zvaigzni ieraudzīt
Varbūt kāda zvaigzne nemanāmi spīdot
Varbūt kāda zvaigzne klusi tepat klīst
Varbūt tai ir apnicis būt debesīs?
Apnicis būt debesīs

Varbūt viņa negrib spīdēt
Bet gan dzīvot, dzīvot, dzīvot!
Kādēļ tik daudz pelnu pasaulē?
Zvaigznes taču sadeg, neko neatstājot

Paskaties man acīs
Paveries uz augšu
Tā, lūk, mana mīļā
Zvaigznes krīt
Vakarzvaignes sadeg, sadeg vakarā
Rīta zvaigznes sadegs, sadegs rīt
Vakarzvaignes sadeg, sadeg vakarā
Rīta zvaigznes sadegs, sadegs rīt
Vakarzvaignes sadeg, sadeg vakarā
Rīta zvaigznes sadegs, sadegs rīt