(piedz.)x2
Viss kas mums ir
Viss kas šeit ir
Viss kas mums ir ir tagad
Šis brīdis

Viss kas mums ir
Viss kas šeit ir
Viss kas mums ir ir tagad
Pat ja tā fikcija

(1.pants)
Kad Atveru acis, ieraugu gaismu
Izeju laukā, Ievelku gaisu
Nāk soļi talkā ieņemu gaitu
Piepeši smaidu un vai tam iemeslu vajag
Izbaudu brīdi jo šeit iemests uz laiku

Un nevis dienas saskaitu
Jo visas dienas varu nomainīt pret vienu pastaigu
Kad šito sīki sastāstu, tev jau līdz riebumam vaigs?
Bet vienīgais brīdis kas pastāv tas ir Tieši pašlaik

Kur gan mēs skrienam
Kad var iet, dodamies lēcienā
Kad redzam laimi, jābūt vēl vienai
Atliekam brīdi jo tač “vēl ir laiks”
Līdz sēdi pirmais pie mākslīga dzīves scenārija savai spēlfilmai

Kur viss par vēlu
Mēs nerādam vairs sevi, bet tikai tēlus

Katrs var izvēlēties laimi sagaidīt vai darīt
Taču pastardienu varam aizvadīt šodien rīt vai parīt
Es ceru, ka vismaz šajā mūsu domas sakrīt (domas sakrīt)

Un jā, mūs veido ieradumi
Bet ieradumus veidojam mēs tagad
Mums ir iespēja tos izmantot citu un sevis labad
Kā rīkoties ar dāvanu, dalīt vai pie sevis glabāt?
Varbūt Veidot skaidru rīcību tepat ne zemes kapā

Pret sevi atkāts lai katrs būtu novēlu
Un ceļa galā ne nopūtu ne nožēlu
Jo tā ir prombūtne no koptēla
Uzdevums ne nolūzt bet kopt ēku
Kas mums ir nolūkota un tomēr
Jāuzmanās, lai mūs neaizpūš gaidu vējš
Jo ceļa galā manīsim, ka mērķis nebij būve
Bet gan pats ceļš

Protams, der plānot, jo nākamās dienas var notikt
Taču nevaram iemainīt mēs nākotni pret šo brīdi
Tāpēc uz sapņiem esošo neder postīt
Bez laika nobīdes nesalocīti
Esam drosmīgi
Līdz varam Atgūt kopīgi to
Ko darījām pat nemanot sīki
Izbaudīt šo brīdi, jo tas ir viss, kas mums ir
Izbaudīt šo brīdi, jo tas ir viss, kas mums ir

(outro)
Un atceries, ja vēlies visu samežģīt
Dzīve nav cilvēks, tā nav tik sarežģīta