[1.pants]
Ejot garām ēkām, atgriežoties savā rajonā
Raugu laika spēku un tas par daudz ko liek padomāt
Kas gan no mums paliks pāri, kad mēs būsim miruši?
Dzīve tikai viena, vajadzēja nopirkt divas

Taču, kad tās tirgoja baznīcā, nebiju klāt
Tā vietā izdzīvoju, lai palīdzētu un medīju stāstus
Kas manas domas spēja apzīmēt kā treniņu klades
Vedot pie atziņām, kam derīguma termiņa nav

Būdams ārpus laika un telpas kā saplīsis Bigbens
Ikdienā pārvietojoties punktos ar karmas riteni
Pat ja tam pedāļi ļogās un uz bremzēm slogs
Turu savu stūri rokās, lai mani neapvestu ap to

Tā top riņķa deja – atomu saucu par dervišu
Aktīva meditācija ar bezmaksas servisu
Kas padara tīru logu stiklu un izsūc tvertni
Dodot jaunas iespējas sauso atlikumu dzert

(piedz.)
Es esmu pateicīgs, par iespēju būt šeit
Tas, kas man vajadzīgs, ir manā acu priekšā

[2.pants]
Abra - Rīga, Ozolnieki, Jelgava
Vides, kurās veidojos, kā telpā uzaug telpaugi
Nepiemirstu saknes un radu savu atzaru
Lai noplūktu darba augļus, kurus jau sevī saturu

Lai dvēsele nesapūtu, ir vajadzīgs apgūt
Ka vides apstākļi mums apkārt mainās kā valūta
Kas bija, tas pazūd, kas dzija, tas atgūst
Savu agrāko formu, lai atkal tītos kā kamols

Un pārtaptu par šalli, cepuri vai segu
Mūžīgās pārvērtības pārliecina, ka tas, ko redzu
Ne vienmēr nozīmē, ka tas tā ir (kā tad tas ir?)
Taču tavs darbs nav norakstīts, ja priekšā nesaka cits

Kaut ne katrs dzird sirdsbalsi un ne katrs zin
To, ka par daudz vieglu svinību var piepildīt ar svinu
Es lēni, bet pamatīgi, virzos uz pašvaldību
Radot mīklas, kas Normundā Skauģī rada skaudību