[Intro]
Mani definē mana vide x4

[1.pants.]

Starp pieklājības frāzēm un maskām
Kultūras, valsts, jau sen guļ stāsts nepasakāms
Tur nav applausu un netur krātuves apkārt
Tur ir tik daudz sakrājies bez vārda mums sakāms

Kad paspiežu tev roku, taustu noveli
Un katrā dzīvā būtnē redzu eksistences modeli
Šie ķermeņi neesam mēs, mēs tos īrējam kā hotelī telpas
Kur netīru elpu turpinam savu trobeli

Te pēkšņi, kāds padod man papīra gabalu ar pievienotu abstraktu nozīmi
Kas atskatu rosina:
Lai man būtu vairāk naudas, tev tai jābūt ir mazāk
Tātad, ja gribu vairāk paēst kādam jācieš būs badā

Kāds šo spēli uzvarējis, nu sēž laimīgs uz drupām
Idejas paliek, kamēr nesēji tiek mainīti čupām
Un vai nav jocīgi, cik cilvēki spēji
Gatavi iznīcināt pasauli viena impulsa dēļ

[piedz x2]

Tikai Ievilkt un Izpūst x3
Un tu mani kā caur gaisa plūsmu paiet viss mūžs

[2.pants]

Tas, ko mēdz saukt par realitāti
Manās acīs ir ieradums:
Mēs varam mūžīgi meklēt vēl
Un neatrast mieru nekur
Kad skrienu dumji no dienas uz tumsu
Tik bieži mani pārņem riebums
Kuru apturēt spēj vien Tu

Spēkā pieņemas lietus
Tāpēc aizdodos uz tuvāko pieturu
Atzīmējot punktus kartē, lai gatavs būtu startēt

Pamest ierakumus, jo tie tik ļoti piestāv zārkam
Es redzu saites mirstam un redzu saites nākam
No sāpēm nevar tikt vaļā, bet gan no ciešanām
Un es manu ļaudis vadām dzīvi vienā skriešanā

Tas, ko redzu citos, to neredzu sevī
Akluma bildes, kas uzņemtas ar “Zenit”
Vidējie cilvēki besīja, jo nespēj izkāpt ārpus sava prāta
Līdz manīju, ka stāstīju sev tādus pašus stāstus

[piedz x2]
Tikai Ievilkt un Izpūst x3
Un tu mani kā caur gaisa plūsmu paiet viss mūžs

[Outro]
Es tevi dzirdu
Es tevi dzirdu
Es tevi dzirdu
Es tevi dzirdu