[1. pants]

Pāris pagrieziena punkti, pāris domas un skati
Apkārt apbūvēts ir mūris, kurā somas var tapt
Vieglas aiz caurumiem, kurus tām rada ērkšķi
Tu visam lēnām pakļaujies, nekas tevi nevada pēkšņi

Bet šīs labirinta sienas man ir ikdiena
Iesprūdis laukumā, ko citi dēvē par izpriecu
Redzu, ka uz riņķi miesu, garu, prātu, iztriecu
Jā, piecelties pagrūti pēc pamatīga pisiena

Sākumā plānots vērsim vienam - izvērtās tas par pulku
Apsiet lentas uz acīm, spēlēt aklās vistas un tulkus
Viss, ko es lūdzu, spēju saprast, kā tik izstumtas būtnes
Sistēmas sprūds, pamanījies šajā visumā būt

Pārdomas pēkšņi pārtrauc taures skaņa - tā vada mūs
Kāds blakus sacīja : “Būs dāvana! Pūlis ar jauniešiem no pilsētas”
Kas smilkstēdami, vesti mūsu ēdienreizei
Bet tur neko darīt - katrs pats ir savas laimes Tēsējs

[Piedz.]

Nekad neizpildīta, aizmirsta top rīcība, kas plānota
Un caurspīdīgas agrāk strikti vilktas līnijas pārtop
Ar sāpēm redzu to, kā centos vīzijas pārdot, kas tapa
Tuvinieku asinīs un dubļos mīdītos spārnos

Pāris iedomas, kā nikna himēra, var dzīvību pārkost
Rīt, rīt, sakārtotu saņemsiet savu brīvību zārkos
Spītību vārdos lieku, jo citi gatavi apēst ar skatienu
Bet iespējas izmantot spēj tie, kas ķeras vērsim pie ragiem

[2.pants]

Šeit drošāk ir aklam startēt
Daudz vieglāk ir pazust kartēs
Kad mēģini pildīt mērķi, bet tēriņu dēļ atkal bēdz
Tev kas salst? Vai var atkausēt?
Šodien neklausi, pēc tam applaudēsi
Gaida daudzi, lai gaisā paceltos Daidals, bet vairs nav vērts

Mainu laimi pret pašsveidotu haidautu, no gaismas slēpts
Paisums ved manu aizbergu raiti prom uz pilsētu
Tā Maisot prāta jūru nevaru vairs naktīs gulēt
Tāpēc laiks pakļauties tam, jūtu, ka gatavs kapitulēt

Lai pilnīgas nejēdzības un muļķības valda
Lai manos vārdos nekad neatskanētu mūžības balss
Cik Rūpīgs un stalts biju, tagad dusmīgs un kalsns
Šeit pūliņu nav, viss absolūti dulli un jauki

Vien jūsma un bauda, ne domātāju pulciņi, dauni
Bulciņas saldas, glāzēs ambrozijs un pulksteņu nav
Tikai vietas, uz kurām piekārt galvu
Kuru kārtējo dienu pret labirinta sienām es dauzu

[piedz.]

Nekad neizpildīta, aizmirsta top rīcība, kas plānota
Un caurspīdīgas agrāk strikti vilktas līnijas pārtop
Ar sāpēm redzu to, kā centos vīzijas pārdot, kas tapa
Tuvinieku asinīs un dubļos mīdītos spārnos

Pāris iedomas, kā nikna himēra, var dzīvību pārkost
Rīt, rīt, sakārtotu saņemsiet savu brīvību zārkos
Spītību vārdos lieku, jo citi gatavi apēst ar skatienu
Bet iespējas izmantot spēj tie, kas ķeras vērsim pie ragiem

[outro x4]

Mēs turpinām būvēt

Šis labirints ir, protams, skaists, jā
Bet tajā nekad nebūs rodama gaisma