[Verse 1: Lil' Veen]
Ir divi naktī un ārā ir tumšs pēc velna
Atskan troksnis un aizraujas Tava elpa
Ceļš uz skaņas avotu ir mokoša pastaiga
Galamērķī redzi Killeru pie durvīm klauvējot tik droši
Bailes Tevi pārņem un skrienot sāc Tu zaudēt redzi
Jo nezini pat vai tam rokās pistole vai naži
Mājās esmu viens... Kurš tad ir tas Killers?
Lai nu kā, bet es vācos dillēs, tālēs zilās
Lienu dzilmēs dziļās bļe, bet kur tas Killers? (Fuck)
Visu gaišu, pirmās durvis pa labi, nākošās pa kreisi
Otrais pagrieziens un saprotu, ka esmu greizi
Ak dievs, Sobek un Osiris, lūdzu, līdzi
Jo viens pats šeit būšu tikai līķis

[Verse 2: Yung Rust]
Mani Dēmoni mani atpazīst - es esmu viens no tiem
Sarokots, sists pa sauju, noslēgts, lienu skapī es tik viegli
Bet pēc savas identitātes es skrienu pa riņķi
Savācot to, kas nelabs šajā mājā uzmet man plinti
Man prieks to visu vērot no malas, jo esmu slaists
Motorzāģa saļņiku mainu, kad gaļu graizu
Ēnās, kad vēlāks, tad apberu vieglām smiltīm pāris gaiļus
Kas bēg bez iemesla, pat ja pēc idejas neradu prāvas bailes
Tas nazis - pēc dabas nazis. Tepatās nazis!
Man nazis, kas ļoti ass ir, to prasās atsist
Tu prasi man, kas man ir? Kaut daba tāda ir?
Bēgu no sevis itkā pakritis un Killers pie rīkles klāt ir