[intro - fragments no dokumentālās filmas]
Te ir mana māja, laipni lūdzu! Mans paps ļoti gribēja, lai.. nu viņš gribēja savu dēlu redzēt uz pjedestāla, tā teikt uz pjedestāla. Stipri gribēja mani redzēt, bet nesagaidīja
Ja man kāds būtu pateicis - nedari to. Ja, nu tā precīzi būtu pateicis, tad es arī to nedarītu, es viņa dēļ to nedarītu
Man liekās viss vienkārši jāsaliek pa plauktiem, savā galviņā viss jāsasaliek pa plauktiem, lai skaidrs, ko mēs patiešām vēlamies

[Verse 1: FRANK$]
ES EJU TO CEĻU VIENS UN TĀ PAT LAIKAM VIEGLĀK
JO VIEGLI SEVI GLĀBT, KAD CITI STĀV TĀ PATĀLĀK
RĪTA ROSMĒ TRENIŅŠ PIECELTIES IR VISPĀR
PĒC TAM KONCENTRĒTĀ GAITĀ NELŪRĒT UZ REFLEKTĪVĀM VIRSMĀM

BONUS PUNKTI - NEDOMĀT PAR TO, KA JŪTIES DIZZY
JO PRĀTS MAN TIEŠĀM LAIKAM ALTERĒ TO FIZIKU
VISI GRIB TO PIĶI, VISIEM VAJAG PIE LŪPĀM MIĶI
TIE, KAS TIEŠĀM STRĀDĀ ĀTRĀK, TIKAI SAJŪK PAŠI SAVĀ PRĀTĀ

JO VISAM IR JĀBŪT SAVĀ BALANSĀ
"BET TAS IR VIEGLI!" TEICA FRANK$ UN PAZUDA KAUT KUR KOSMOSĀ
VĒL JOPROJĀM HUIZIN KĀDA MĒRĶA BĪDĪTS IZDABĀJU CITIEM
LAIKAM MOMENTĀ, KAD DALĪJA PAŠCIEŅU BIJU KAUT KUR CITUR

IR PRĀTI, KAS TO IZTUR, PRĀTI, KAS TO UZTUR
DODIET TIKAI KLUSUMU UN RADIET MAZLIET TUKŠUMA
NE VISIEM VISU VAJAG, AR VISU IR PĀRĀK RAIBI
TREKOS ĶERU VAIBU, METOS LIETĀS NAIVI, SĀKĀS CITI LAIKI
[Chorus 2X]
ŠEIT VARBŪT BŪS KAUT KĀDS PIEDZIEDĀJUMS, JAH
VARBŪT BŪS, JA ES IZDOMĀŠU, JAH
BET VARBŪT ARĪ NĒ...
VARBŪT TE BŪS JAU TOMA PANTS, JAH

VARBŪT ARĪ, JAH...

[Verse 2: FRANK$]
GADU VĒLĀK TAS PATS ATKAL ES, JAH
MAINĪJUŠĀS SEKVENCES, ĶIPA NIHUJA
FRANK$ IR ATKAL VIENS UN ĶIPA BRĪNUMS, NIHUJA
MAN VIENAM BŪT IR PRIEKS ATKAL MILZĪGS ĶIPA NIHELĀ

ES UZAUGU TĀLI NO TĀM SALAUZTAJĀM MĀJĀM
UN ATGRIEŽOTIES, LINEĀLS SITA PA TĀM KĀJĀM
"ATSTĀJ MANI VIENU!" ES KLIEDZU TIK SKAĻI
AR IDEJU, KA VIENS ES MEŽĀ DZĪVOŠU ZAĻI

TIKAI MAZA KONTŪRA NO MANAS BĒRNĪBAS
PIECOS GADOS REDZU CILVĒKUS TIKAI RAUDAMUS
MANA SENČA NĀVE SAGROZĪJA PULKSTENI APKĀRT
PIRMĀ KLASĒ MĀCĒJU ATTIECĪBAS PAKĀRT

VISIEM ĶIPA SKAUŽ, KA MAN VISS IR
TICI MAN, VECĪT, TE IEKŠĀ TIEŠĀM TUKŠS IR
KRUTAIS IPADS TEVI NEKAD NEAIZVEDĪS MĀJĀS
UN VIŅAM NEPIS TIEŠĀM, VECĪT, KĀ TEV TAGAD KLĀJĀS
[Chorus]
ŠEIT VARBŪT BŪS KAUT KĀDS PIEDZIEDĀJUMS, JAH
VARBŪT BŪS, JA ES IZDOMĀŠU, JAH
BET VARBŪT ARĪ NĒ...
VARBŪT TE BŪS JAU TOMA PANTS, JAH