[Verse 1: Hartbreix]
Es bieži situ savu sievu
Bet es varētu būt skarbāks
Es prasu kur tu biji
Viņa atbildēja - darbā
Un tad es viņu sāku sist
Jo viņas birojā strādā citi puiši
Es teicu, ja tu tiešām biji darbā
Nopērc man jaunu datorpeli
Viņa teica "ok" un tad es sāku viņu sist
Jo datorpreču veikalā strādā citi puiši
Es iesitu viņai un tad es viņai prasu
Kas tie par zilumiem uz tava skaistā kakla?
Viņa neatbild, jo viņa ir bezsamaņā
Es viņu situ, lai viņu pasargātu
Mīlestība sāp - mani sitieni arī
Ja mani nesauktu kā mani sauc
Tad mani sauktu Harijs
Starpcitu viņa pamodās un viņu sauc Dzintra
Mēs esam precējušies trīs gadus
Es gribētu no viņas bērnu, jo es viņu mīlu
Bet šīs dūres viņu padarīja neauglīgu (skrrrt, neauglīgu, neauglīgu, neauglīgu, neauglīgu)

[Verse 2: Kastrācija]
Es nezināju kā pieskarties sievetei
Bet tagad es tās situ
Dauzu vienu - vajag citu
Esmu stiprs puisis, bet еs esmu īss
Metru piecdеsmit garš, taču manu plūsmu nenodzīs
Ziedu Vija nāks tev pakaļ
Prasi mammai, lai tev kravā somu
Kad eju makšķerēt, es gūstu labu lomu
Piekaut vecākus? Kas par domu?
Šim visam nav nozīmes...
Kamēr mans kulaks neskar manas sievas vaigu