Ļauj pieglaust galvu Tavam plecam siltam
Lai manas lūpas Tavus matus skar
Pār svešu ienaidu un draugu viltu
Vien tava mīlestība pacelt var

Un ikdienības pelēcīgo miglu
Kas drēgnām lāsēm manā sejā krīt
Vien viņa spēj ar delnu siltu
Uz laiku laikiem projām aizraidīt

Ļauj pieglaust galvu Tavam plecam siltam
Un matu smaržā rūgtenajā grimt
Pār svešu ienaidu un draugu viltu
No jauna tavā mīlestībā dzimt