Kas dārgāks ir par zeltu, un saldāks ir kā vīns?
Kas spēj vēl sirdis sildīt un kūst kā parafīns?
Vai tas ir tas, ko vārdā nemaz nav viegli saukt?
Kā rokām lauku mājās, tas liek mums vaļā plaukt

Es nezinu, bet ticu, tas nāks pie manis ar'
Un pieklauvēs pie loga varbūt jau šovakar
Es nezinu, bet tomēr tas ir tepat arvien
Ikkatrā zāles stiebrā, kad vējš pār pļavu brien

Kas dārgāks ir par zeltu un kam tas piederēs?
Varbūt pēc simtiem gadu tie atkal būsim mēs
Kas dārgāks ir par zeltu, ko nevar iztērēt
Ko nevar zagt un pārdot un nevar pazaudēt?