Kur Gauja apmet loku un lokās līkumos
Tur pašā upes krastā es sēžu vakaros
Un noraugos pa straumei, kas ātri projām skrien
Un vienkārši tāpatās sirds mana dzied arvien

Kā lakstīgala sirds mana dzied
Ik vakaru, kad saulīte riet
Ik vakaru, kad saulīte riet
Kā lakstīgala sirds mana dzied
Kā lakstīgala sirds mana dzied
Kā lakstīgala sirds mana dzied

Es dzirdu putnu balsis, tā sēžot upmalā
Un dungojot par dzīvi pati savā nodabā
Un ko man vairāk vajag, vien upi kura plūst
Un sirdi pilnu laimes, kas nekad neizžūst

Un atkal klāt ir vakars un viss ir savādāk
Jo blakus man ir tava sirds, kas arī dziedāt māk
Ko vēl es varu gribēt? Ko vairāk vēlēties
Ak, Likteni, mans labais, Tev gribu pateikties