Reiz kādā pilsētā uz maza tiltiņa
No rīta viņi satikās
Viņš – slavens muzikants
Un viņa – balerīna
Tālāk viss gandrīz kā pasakās

Viņa teica viņam, klau
Man ar ko vairs dejot nav
Lūdzu vienu valsi pēdējo
Bet viņš atbildēja – nē
Muzikantiem jāspēlē
Muzikanti nekad nedejo

Tā viņi stāvēja uz mazā tiltiņa
Kā divas peles lamatās
Viņš grieza vijoli
Bet viņa – piruetes
Un tie ļoti labi sapratās

Viņa teica viņam, klau
Man ar ko vairs dejot nav
Lūdzu vienu valsi pēdējo
Bet viņš atbildēja – nē
Muzikantiem jāspēlē
Muzikanti nekad nedejo
Ja esat tuvumā uz mazā tiltiņa
Var abus divus ieraudzīt
Viņš spēlē vijoli
Bet viņa dejo valsi
Neko tur nevar izmainīt