Mēs jūrnieki, klaidoņi
Meitenes brīvās
Mēs vilki no vilku mājām
Mēs neesam jums parādā
Ne plika graša
Jo reiz jau mēs jums samaksājām

Par to, ka mēs esam
Par to, ka mēs bijām
Šai cilvēku dziļā mežā
Un lai arī naudas mums
Nav tik, cik vajag
Bet dūre mums vienmēr ķešā

Kad prieki, tad prieki
Tad dūre ir vaļā
Bet kad knapāk
Tad pirksti krampī
Tad kramplauzis nespēj
Ne nieka mums krampēt
Bet puķīte aizpeld pa dambi

Kā puķīte muļķīte
Londonas miglā
Mūs’ cerība, cerība
Spoži rāmā
Un detektīvi
To nemeklēs mūžam
Tā nenolaupāma
Tā nenolaupāma
Kā puķīte muļķīte
Londonas miglā
Mūs’ cerība, cerība
Spoži rāmā
Un detektīvi
To nemeklēs mūžam
Tā nenolaupāma
Tā nenolaupāma

Tā nenolaupāma
Tā nenolaupāma
Tā nenolaupāma
Tā nenolaupāma
Tā nenolaupāma
Tā nenolaupāma
Tā nenolaupāma
Tā nenolaupāma

Mēs jūrnieki, klaidoņi
Meitenes brīvās
Mēs vilki no vilku mājām
Mēs neesam jums parādā
Ne plika graša

Jo reiz jau mēs samaksājām
Jo reiz jau mēs samaksājām
Jo reiz jau mēs samaksājām
Jo reiz jau mēs samaksājām
Jo reiz jau mēs samaksājām
Jo reiz jau mēs samaksājām
Jo reiz jau mēs samaksājām