Raimonds Pauls
Senās dienas
Kad jūtos slims un atstāts svešā malā
Un maldu ēnas manā dvēslē slīd
Tad atvilktnē es bildi uzmeklēju
Kas seno dienu laipnā saulē spīd
Tad atvilktnē es bildi uzmeklēju
Kas seno dienu laipnā saulē spīd
Tur, mīļā, tu starp daudzām citām sejām
Man uzsmaidi kā ceļotājam zieds
Ar savu daiļumu no dzimtām lejām
Un manai dvēs'lei saldi elpot liec
Ar savu daiļumu no dzimtām lejām
Un manai dvēs'lei saldi elpot liec
Un, kaut ne vārds nav telpā apkārt dzirdams
Es tavā mīļā balsī ieklausos
Un, īstenībā maldu neizšķirdams
Tā tevī stundām skumji lūkojos
Un, īstenībā maldu neizšķirdams
Tā tevī stundām skumji lūkojos
Un, īstenībā maldu neizšķirdams
Tā tevī stundām skumji lūkojos
Un, īstenībā maldu neizšķirdams
Tā tevī stundām skumji lūkojos