Sargies vēja, kas pie loga
Augu nakti zarus šūpo
Augu nakti zarus šūpo
Noskaudīs tas nemanāmi
Vārdus, kuri mirdz mums lūpās
Vārdus, kuri mirdz mums lūpās

Noskaudīs, un tik pēc gada
Līdz ar jaunu rūpju ziemu
Līdz ar jaunu rūpju ziemu
Atdos atpakaļ to rudens
Rudens, kurš vēl klīst pa ciemu
Rudens, kurš vēl klīst pa ciemu

Tik ilgi, kamēr
Mūsu mīla nenovecos
Mūsu mīla nenovecos
Mums no ziemas nav ko bīties
Kamēr tev pie mana pleca
Kamēr man pie tava pleca
Dzīvē lemts būs sasildīties

Sargies tumsas, kas ap māju
Augu nakti klusi staigā
Augu nakti klusi staigā
Noskaudīs tā nemanāmi
Gaismu, kura spīd mums vaigā
Gaismu, kura spīd mums vaigā
Noskaudīs, un tik pēc gada
Līdz ar jaunu rūpju ziemu
Līdz ar jaunu rūpju ziemu
Atdos atpakaļ to rudens
Rudens, kurš vēl klīst pa ciemu
Rudens, kurš vēl klīst pa ciemu

Tik ilgi, kamēr
Mūsu mīla nenovecos
Mūsu mīla nenovecos
Mums no ziemas nav ko bīties
Kamēr tev pie mana pleca
Kamēr man pie tava pleca
Dzīvē lemts būs sasildīties