Ak Dievs vai tiešām tu tas esi kas tur slieksnī nostājies, nostājies?
Tad nāc vien iekšā, drošāk taču, ja reiz esi atgriezies, atgriezies

Bez tevis neslikti man klājās, bet, ja nu atkal esi mājās
Sēdies tad līdzās man un pastāsti kā gāja gan

Velns lai parauj tādu dzīvi
Te mēs šķirti, te mēs divi…

Nu klusē atkal ūdens šobrīd tev jau mutē sasmēlies, sasmēlies
Tu taču vienmēr esi ļoti labi pratis izlikties, izlikties

Tu domā asaras es lēju un tevi aizmirst nevarēju?
Mīļais mans, vai'g tik brīdi, ak, drusku pagaidīt

Velns lai parauj tādu dzīvi
Te mēs šķirti, te mēs divi…

Tie esot meli. Tiešām? Jo es arī protot izlikties, izlikties?
Tad saki man - ko lai es skumstu, ja tu esi atgriezies, atgriezies?

Nu sēdi, kam tu kājās celies? Vai tiešām šajā brīdī atkal jau vēlies projām skriet?
Mans mīļais. Pagaidi mazliet

Galvu augšā! Gan jau viss būs labi. Pasmaidi. Dzirdi?
Redzi - nu tu atkal esi mājā