Stieg dubļos mums kājas un zari sejā sit
Ceļš, kalnā kas gājis, jau lēnām lejā rit
Mēs esam kā lapas, kas saplaukst un novīst un ik rudeni krīt

Melns negaiss mums krājas virs galvas vai ik brīd'
Un pulksten's bez stājas sit pilnus tukšpadsmit
Mēs esam kā lapas, kas saplaukst un novīst un ik rudeni krīt

Tāds savāds rūgtums jau mums kaklā lien
Lai kā nu būtu, bet vēl katru dien'
Ir sazvērējies mūžs mums jāsasien
Ar mīlestību, mīlestību vien

Tāds savāds rūgtums jau mums kaklā lien
Lai kā nu būtu, bet vēl katru dien'
Ir sazvērējies mūžs mums jāsasien
Ar mīlestību, mīlestību vien

Tur tālē ir mājas, kur logos gaisma spīd
Bet pagurst mums kājas un nelīdz arī spīts
Mēs esam kā lapas, kas saplaukst un novīst un ik rudeni krīt

Mēs ejam kā gājām un iesim arī rīt
Un pulksten's bez stājas sit pilnus tukšpadsmit
Mēs esam kā lapas, kas saplaukst un novīst un ik rudeni krīt
Tāds savāds rūgtums jau mums kaklā lien
Lai kā nu būtu, bet vēl katru dien'
Ir sazvērējies mūžs mums jāsasien
Ar mīlestību, mīlestību vien

Tāds savāds rūgtums jau mums kaklā lien
Lai kā nu būtu, bet vēl katru dien'
Ir sazvērējies mūžs mums jāsasien
Ar mīlestību, mīlestību vien

Tāds savāds rūgtums jau mums kaklā lien
Lai kā nu būtu, bet vēl katru dien'
Ir sazvērējies mūžs mums jāsasien
Ar mīlestību, mīlestību vien

Tāds savāds rūgtums jau mums kaklā lien
Lai kā nu būtu, bet vēl katru dien'
Ir sazvērējies mūžs mums jāsasien
Ar mīlestību, mīlestību vien

Tāds savāds rūgtums jau mums kaklā lien
Lai kā nu būtu, bet vēl katru dien'
Ir sazvērējies mūžs mums jāsasien
Ar mīlestību, mīlestību vien

Tāds savāds rūgtums jau mums kaklā lien
Lai kā nu būtu, bet vēl katru dien'
Ir sazvērējies mūžs mums jāsasien
Ar mīlestību, mīlestību vien
Tāds savāds rūgtums jau mums kaklā lien
Lai kā nu būtu, bet vēl katru dien'
Ir sazvērējies mūžs mums jāsasien
Ar mīlestību, mīlestību vien