Pa Brīvības bulvāri straujo
Reiz apgarots jauneklis gāja
Trīs meitenes nāca tam pretim
Tas viņas tūlīt uzrunāja

Viņš sacīja, esmu kāds dzejnieks
Un meitenes zināja Čaku
Bet tālāk tie aizgāja kopā
Pa iemīto brīvības taku

Pa Brīvības bulvāri straujo
Iet dzejnieks ar meitenēm trijām
Un skaudīgi noskatās veči
Mēs arī reiz jaunāki bijām

Tā nemanot pagāja gadi
Kā bezgala priecīga diena
Un pamodies dzejnieks no rīta
Vairs neredz sev blakus neviena

Uz galda stāv glāze un foto
Kur meitenes smaidīgām sejām
Trīs večiņas aiziet gar logu
Uz pēdējās vasaras dejām