Smagā laimīgā ābelē gluži kā svētajā raugos
Nepasauc nepiesauc mani vēl, ir augusts
Vēl brīdi dārzā starp vībotnēm stāvēt, tad projām doties
Pie rudens kā akmens vēsa piekļaut vaigu un atdzīvoties

Gaišu un vērīgu skatu dālija manī veras
Zaļi āboli ābelei brunčos kā mātei ķeras
Pie rudens piekļauties cieši un sajust dzīvību plūstam
Ābola sēkliņām deniņos manos sāpīgi sūrstam

Zemes dzīvība puķes nāve pār plecu man raugās
Nepasauc nepiesauc mani vēl, ir augusts

Smagā laimīgā ābelē gluži kā svētajā raugos
Nepiesauc nepasauc mani vēl, ir augusts