Ak Dievs, vai tiešām tu tas esi, kas tur slieksnī nostājies, nostājies?
Tad nāc vien iekšā, drošāk taču, ja reiz esi atgriezies, atgriezies
Bez tevis neslikti man klājās, bet, ja nu atkal esi mājās
Sēdies tad līdzās man un pastāsti kā gāja gan

Velns lai parauj tādu dzīvi, dzīvi, dzīvi
Te mēs šķirti, te mēs divi, divi...

Ko klusē, atkal ūdens šobrīd tev jau mutē sasmēlies, sasmēlies
Tu taču vienmēr esi ļoti labi pratis izlikties, izlikties
Tu domā asaras es lēju un tevi aizmirst nevarēju?
Mīļais mans, vai ik brīd', ak, lika drusku pagaidīt

Velns lai parauj tādu dzīvi, dzīvi, dzīvi
Te mēs šķirti, te mēs divi, divi... divi

Tie esot meli, tiešām, jo es arī protot izlikties, izlikties?
Tad saki man, par ko lai skumstu, ja tu esi atgriezies, atgriezies?
Nu sēdi, kam tu kājās celies? Vai tiešām šajā brīdī vēlies atkal jau projām skriet?
Mans mīļais, mans mīļais, pagaidi mazliet!

Velns lai parauj tādu dzīvi, dzīvi, dzīvi
Te mēs šķirti, te mēs divi
Velns lai parauj...

Mans mīļais, pagaidi...
Galvu augšā, gan jau viss būs labi, dzirdi, pasmaidi, dzirdi?
Velns lai parauj tādu dzīvi, dzīvi, dzīvi
Te mēs šķirti, te mēs divi, divi
Velns lai parauj tādu dzīvi, dzīvi, dzīvi
Te mēs šķirti, te mēs divi
Velns lai parauj tādu dzīvi!