Tālumā, tālumā, aiziet vilcieni tālumā
Tālumā, tālumā, aiziet vilcieni tālumā

Slīd vilcieni projām kā dienas
Kā ēnas uz perona sienas
Tu paliec šai stacijā viena vien
Es zinu, tu redzi un dzirdi
Šo vientuļo meitenes sirdi
Bet laiks arvien ātrāk un ātrāk skrien

Pa zeltītu līniju sliedes
Vijas tālumā
Tur aizceļo dzeja par mīlu
Sapņu vagonā
Bet meitene skumīgi smaida
Un nākamo vilcienu gaida
Sirds satraukti lūkojas tālumā

Kas zina kad nākamais pienāks
Nekas šajā dzīvē nav vienāds
Ne visi kā pulksteņu strēles iet
Uz perona vientuļi smaidot
Un nākamo vilcienu gaidot
Stāv meitene jauna, jau saule riet

Pa zeltītu līniju sliedes
Vijas tālumā
Tur aizceļo dzeja par mīlu
Sapņu vagonā
Bet daži jau atgriežas arī
Vai rudenī vai pavasarī
Sirds satraukti lūkojas tālumā