Kaila debess, vakar esot lijis
Debesīs kāpj cilvēks ievainots
Apsnieg koki, šodien beidzas rudens
Uz šīs ielas viss ir dieva dots

To, kā nav(a), to tev vajag
To, kas ir jau - tā par daudz
To, ko nevar, ak, kā gribas
Tā šī diena grab un klaudz

Tā ik reizi, kad ir kaut kas beidzies
Gribas kaut ko vēl uz atvadām
Tāpēc naktīs, ilgojamies zvaigžņu
Un kad raudam sevī pasmaidām

Bet pa ceļu projām atskatoties
Aizskrien meitene, kas tevi cer
Tomēr viņa, kad tu pieklauvēsi
Būs tā pati, kura neatvērs