Es ticu tam, kas nezūd
Nemūžam mūsu, mūsu krūtīs
Un kas kā zariņš sitās
Ik nakti loga, loga rūtīs

Tam, ko mēs neredzēsim
Tāpat kā pērno, pērno sniegu
Bet, ko reiz pazaudējot
Vēl vienmēr, vienmēr spēsim iegūt

Neatšķirt vairs
Kurš ar kura dzīvi dzīvojam
Neatšķirt vairs
Kurš ar kura mīlu pastāvam

Es ticu tam, kas mūžam
Pat aklā tumsā, tumsā staro
Un kas mūs nemanāmi
Kā sakne stumbru, stumbru baro

Tam, ko mēs nejutīsim
Kā loga rūtīs, rūtīs dvašo
Bet, ko reiz pazaudējot
Lemts zaudēt sevi, sevi pašu

Neatšķirt vairs
Kurš ar kura dzīvi dzīvojam
Neatšķirt vairs
Kurš ar kura mīlu pastāvam