Tā kā podziņa mākoņ’ mētelī
Spoža zvaigzne mirgo augstu debesīs
Sārtā odziņa, smaids, kas izdzisīs
Guļ zem loga sniegā pīlādzis

Nav neviena vairs kam to apraudzīt
Ogas nolasīt vairs putni nelidos kailā pazarē
Vēl ir augļu daudz
Tomēr garām kamanas tam brauc

Zaros kailajos tagad gaudo vējš
Un pa vienai vien no zara sārtās ogas plēš
Vēlais pīlādzis, aizkavējies vārds
Sniegs pie tavām kājām kļuvis maigi sārts

Vai tu atceries kā mēs sēdējām
Tur zem loga siltos maija vakaros
Tagad viss ir balts, maigā sniegā tīts
Un pa vienai, pīlādžogas krīt

Tā kā podziņa mākoņ’ mētelī
Vēl joprojām kāda zvaigzne augšā mirdz
Sārtā odziņa, pati pēdējā
Turies mana, lielā cerība