Tik vien es lūdzu, atļaujiet man dzīvot
Šo dzīvi, kā es dzīvoju līdz šim
Es nevēlos vairs rāpties stikla kalnā
Un katru rītu skriet līdz apvārsnim

Tik vien es lūdzu, atļaujiet man palikt
Šai pašā vietā liktens nolemtā
Es nevēlos, lai mani stumj un bīda
Tik vien es lūdzu, vairāk it nekā

Tik vien es lūdzu, tik vien es vēlos
Tik vien, tik vien, tik vien, tik vien
Tik vien es lūdzu, tev liktens lēmēj
Tik vien, tik vien, tik vien, tik vien!

Tik vien es lūdzu, nelieciet man smieties
Kad vajag raudāt un kad Dievu lūgt
Es nevēlos vairs piederēt nevienam
Un savus sapņus smagos ratos jūgt

Tik vien es lūdzu, neņemiet to ļaunā
Ja kaut kas nav līdz galam izdarīts
Es nevēlos vairs apsolīt nevienam
Ka rīt no rīta saulains pienāks rīts

Tik vien es lūdzu, tik vien es vēlos
Tik vien, tik vien, tik vien, tik vien
Tik vien es lūdzu, tev liktens lēmēj
Tik vien, tik vien, tik vien, tik vien!