Atdodiet man atpakaļ nolaupīto dienu
Šodien vēlos nesatikt vairāk it nevienu
Gribu kļūt par akmeni kādā drošā vietā
Un no kalna noripot pašā saules rietā

Tur es mierā gulēšu savu saldo miegu
Pavasara viducī apbērta ar sniegu
Pāri lidos putnu bars un uz mana pleca
Nolaidīsies atpūsties kāda vārna veca

Melnā vārna izstāsti savu dzīves stāstu
Melnā vārna palīdzi saprast man šo lāstu
Melnā vārna paskaidro, varbūt tu to jūti
Kāpēc būt par cilvēku dažreiz ir tik grūti

Uguns vēji pieskaras manām akmens lūpām
Un es jūtu sirdi jau sīkās drumslās drūpam
Melnā vārna atvadās spārnus savicinot
Ko gan dzīvot nozīmē, lai es pati minot

Atdodiet man atpakaļ nolaupīto dienu
Šodien vēlos nesatikt vairāk it nevienu
Gribu kļūt par akmeni kādā drošā vietā
Un no kalna noripot pašā saules rietā

Tā es tagad guļu te mēmā akmens lomā
Nezinot nе nieka no tā ko vārna domā
Tā es tagad guļu kā akmens saulеs rietā
Tā jau kuro gadu aizvien tai pašā vietā