Mākoņu kalnā, tūlīt pēc salnām
Vēja brālīši rima
Saulīte maza, balta kā kaza
Rītausmas spogulī dzima

Pacēlās migla, apstājās upe
Kalna tumšajā pusē
Uzrāpies kokā, stabuli rokā
Dieviņš sēd mierīgs un klusē

Kamēr viņš klusē, dzīve jau pusē
Minūte viena kā gads
Izbalo vārdi, krīt siena zārdi
Nosirmo arī viņš pats

Kamēr viņš klusē, dzīve jau pusē
Ķer, brālīt, mirkli šo ciet
Pasaulē šajā laiks katru vajā
Un visas saules reiz riet

Garām iet nabags, uzvirmo tabaks
Skatās viedajam acīs
Viņš taču arī nezin ko darīt
Gaida ko vecais vīrs sacīs

Diena jau pusē, bet Dieviņš klusē
Un uz cilvēku rāda
Skaidrs pat ezim tas, ka viņš nezin
Kas gan tā pasaule tāda
Kamēr viņš klusē, dzīve jau pusē
Minūte viena kā gads
Izbalo vārdi, krīt siena zārdi
Nosirmo arī viņš pats

Kamēr viņš klusē, dzīve jau pusē
Ķer, brālīt, mirkli šo ciet
Pasaulē šajā laiks katru vajā
Un visas saules reiz riet

Mākoņu kalnā, tūlīt pēc salnām
Vēja brālīši rima
Saulīte maza, balta kā kaza
Rītausmas spogulī dzima

Pacēlās migla, apstājās upe
Kalna tumšajā pusē
Uzrāpies kokā, stabuli rokā
Dieviņš sēd mierīgs un klusē

Kamēr viņš klusē, dzīve jau pusē
Minūte viеna kā gads
Izbalo vārdi, krīt siena zārdi
Nosirmo arī viņš pats

Kamēr viņš klusē, dzīve jau pusē
Ķer, brālīt, mirkli šo ciеt
Pasaulē šajā laiks katru vajā
Un visas saules reiz riet