Mežmalā reiz ēda avenes
Genoveva savā nodabā
Ziedēja un gavilēja gaiss
Klusi, klusi smējās nelabais

Ieklausies, Genoveva
Es gribu būt tavs nelabais
Nelabais, labu labais
Tāds, kuru žēl ir projām laist

Paskaties, Genoveva
Vai esmu es slikts nelabais?
Padodies, Genoveva
Es esmu tāds kā elle skaists

Genoveva, Genoveva
Smej nelabais pie sevis
Genoveva, Genoveva
Reiz nelabais raus tevi
Nelabi labais

Nelabais kā nolemts liktenim
Genovevai lēnām zagās klāt
Trīcēja un uzliesmoja sirds
Un tā sirds nu abiem acīs mirdz
Ieklausies, Genoveva
Es gribu būt tavs nelabais
Nelabais labu labais
Tāds, kuru žēl prom projām laist

Paskaties, Genoveva
Vai esmu es slikts nelabais
Padodies, Genoveva
Es esmu tāds kā elle skaists

Genoveva, Genoveva
Smej nelabais pie sevis
Genoveva, Genoveva
Reiz nelabais raus tevi
Nelabi labais

Aizgāja pār kalnu saulīte
Genoveva projām negāja
Nelabais caur sirdi gāja tā
Genoveva mīļā, nelabā

Ieklausies, Genoveva
Es gribu būt tavs nelabais
Nelabais labu labais
Tāds, kuru žēl prom projām laist
Paskaties, Genoveva
Vai esmu es slikts nelabais?
Padodies, Genoveva
Es esmu tāds kā elle skaists

Genoveva, Genoveva
Smej nelabais pie sevis
Genoveva, Genoveva
Reiz nelabais raus tevi
Nelabi labais