Bij’ maijs un mežābeles zieds tik balts
Zem tā vecs akmens sols un galds
Bij’ maijs un sēdējām mēs divatā
Uz vecā akmens sola tā

Kam ziedi, mežābele rūgtā
Tik balta, balta tu kā laime un kā prieks
Kam ziedi, mežābele rūgtā
Kam ziedi tu un nobirsti kā sniegs

Iet laiks, un vairs neviens te neatnāk
Pat akmens apsūnot jau sāk
Iet laiks, un mežābele maijā zied
Un vējš kā toreiz zaros dzied

Bij’ maijs un mežābeles zieds tik balts
Zem tā vecs akmens sols un galds
Bij’ maijs un sēdējām mēs divatā
Uz vecā akmеns sola tā