Tālu smiltīs augstu slejas
Sabradātu cietokšņu mūri
Māju drupas, vārtu ejas
Līkumainu ieliņu stūri

Neaizved nekur vairs takas
Ļaužu prātos sen jau aizmirstas
Sievietes, kas metās akās
Vīri, kuriem galvas nocirstas

Paldies Dievam, kaut vai viena
Smilšu ērkšķa zaļā stīga
Mirušos ar labu piemin
Vientulīga

Spalgā saule blāvi raugās
Pāri drūmo mošeju ēnām
Pusdienlaikā drupu spraugās
Gurdas čūskas izrāpo lēnām

Neaizved nekur vairs takas
Ļaužu prātos sen jau aizmirstas
Sievietes, kas metās akās
Vīri, kuriem galvas nocirstas

Paldies Dievam, kaut vai viena
Smilšu ērkšķa zaļā stīga
Mirušos ar labu piemin
Vientulīga