Un ja nu kādreiz nozākāts
Un triekts un lamāts tieku
Es apsēžos un uzrakstu
Vienu dziesmiņu ar prieku

Par prieku sev es uzrakstu
Par savu paša prieku
Un no šīs manas dziesmiņas
Pats priecīgāks es tieku

Par prieku sev, par prieku tev
Un ļautiņiem par prieku
Ja grib lai citi arī dzied
Jo kur lai es to lieku?
Jo kur lai es to lieku?

Jo nevajag(a) nemaz daudz
Kādreiz pavisam nieku
Lai uzrakstītu sev par prieku
Dziesmiņu ar prieku

Un ja nu arī tu kaut kā
To neatzīsti lieku
Tu arī vari uzdziedāt
Šo dziesmiņu ar prieku
Par prieku sev, par prieku tev
Un ļautiņiem par prieku
Ja grib lai citi arī dzied
Jo kur lai es to lieku?
Kur lai es to lieku?