Es tiešām nezinu, ko nu lai iesāku
Kļūstu galīgi nevadāms
Kad tevi ieraugu, es pēkšņi lidoju
Slīdu vējā kā pūķis plāns

Bet tev ir fobija no mana hobija
Tu saki - tas taču tikai māns
Mans reiss ir aizgājis, jau tālē pazudis
Cilvēkveidīgais aeroplāns

Kāpēc, mīļotais
Au, kāpēc, jā?
Tevis nav te vairs?

Kad sagūsta vējš, tas kaislības vējš
Tad visā pasaulē mēs, tik mēs
Un tu teic: – Tu esi īsts? Tu īsts?

To signāllukturi tu acīs paturi
Kad tev debesīs skatiens klīst
Tik ātrās virāžās tu redzi mirāžas
Tu nekad nezini, kas ir īsts

Bet es tev pasaku – tu redzi pasaku
Tev tikai rādās, ka lietus līst
Vai tad es kaitinu?
Es taču aicinu, es sen vairs neprasu, vai tā drīkst
Kāpēc, mīļotais
Au, kāpēc, jā?
Tevis nav te vairs?

Atmosfēras frontē rit liela cīņa
Zinu es – tu to zini
Tas tak ir karš pret ikdienas spēku
Hei, es negribu neko lētu!
Būsim, mēs kopā būsim, o, jā...

Kad sagūsta vējš, tas kaislības vējš
Tad visā pasaulē mēs, tik mēs
Un tu teic: – Tu esi īsts? Tu īsts?

Tu viegli palecies, man blakus pielaidies
Un zemei mīļi pamāj - atā
Tu lido līgani, tu gaismu spīdini
Tev ir dimanta atstarotājs

Tu debess ķermenis vai tikai eņģelis
Mani mulsināt nepārstāj
Kad es tev pieskaros, tad ātri aizdegos
Tevi saulrieta stari klāj

Kāpēc, mīļotais
Au, kāpēc, jā?
Tevis nav te vairs?
Atmosfēras frontē rit liela cīņa
Zinu es – tu to zini
Zinu es – tu to zini
Tas tak ir karš pret ikdienas spēku
Hei, es negribu neko lētu!
Būsim, mēs kopā būsim, o, jā...