Intars Busulis
Es tevi pamīlētu tā
Tik nemanāmi noaut tavas kājas
Tik nejūtami atpakaļ tās aut
Es pats ar sevi šonakt sarunājos
Un paldies Dievam, ka tu to nenojaut

Es tevi pamīlētu tā
Ka tev pat sarma nenobirtu
Es tevi pamīlētu tā
Pēc tam mēs varbūt arī mirtu

Es tevi pamīlētu tā
Ka tev pat sarma nenobirtu
Es tevi pamīlētu tā
Pēc tam mēs varbūt arī mirtu

Bet varbūt arī citādi
Kas savedis, tas šķirtu mūs
Es aizietu tik nemanāms
Ka tev pat asara nenobirtu

Es aizietu tik nemanāms
Ka asara pat nenobirtu tev

Tik nemanāmi noaut tavas kājas
Tik nejūtami atpakaļ tās aut
Es pats ar sevi šonakt sarunājos
Un paldies Dievam, ka tu to nenojaut
Tik nemanāmi noaut tavas kājas
Tik nejūtami atpakaļ tās aut
Es pats ar sevi šonakt sarunājos
Un paldies Dievam, ka tu to nenojaut

Es tevi mīlēju tik nedzirdami klusi
Tik nejūtams bij' mans pieskāriens
Ka gadā tai bij zvaigzne nomirusi
Un nebij’ pamanījis to neviens

Es tevi mīlēju tik nedzirdami klusi
Tik nejūtams tev bij' mans pieskāriens

Es tevi pamīlētu tā
Ka tev pat sarma nenobirtu
Es tevi pamīlētu tā
Pēc tam mēs varbūt arī mirtu

Es aizietu tik nemanāms
Ka asara pat nenobirtu tev

Tik nemanāmi noaut tavas kājas
Tik nejūtami atpakaļ tās aut
Es pats ar sevi šonakt sarunājos
Un paldies Dievam, ka tu to nenojaut
Tik nemanāmi noaut tavas kājas
Tik nejūtami atpakaļ tās aut
Es pats ar sevi šonakt sarunājos
Un paldies Dievam, ka tu to nenojaut

Es tevi pamīlētu tā
Ka tev pat sarma nenobirtu
Es tevi pamīlētu tā
Pēc tam mēs varbūt arī mirtu

Tik nemanāmi noaut tavas kājas
Tik nejūtami atpakaļ tās aut
Es pats ar sevi šonakt sarunājos
Un paldies Dievam, ka tu to nenojaut

Tik nemanāmi noaut tavas kājas
Tik nejūtami atpakaļ tās aut
Es pats ar sevi šonakt sarunājos
Un paldies Dievam, ka tu to nenojaut