Intars Busulis
Es tevi pamīlētu tā
Tik nemanāmi noaut tavas kājas
Tik nejūtami atpakaļ tās aut
Es pats ar sevi šonakt sarunājos
Un paldies Dievam, ka tu to nenojaut
Es tevi pamīlētu tā
Ka tev pat sarma nenobirtu
Es tevi pamīlētu tā
Pēc tam mēs varbūt arī mirtu
Es tevi pamīlētu tā
Ka tev pat sarma nenobirtu
Es tevi pamīlētu tā
Pēc tam mēs varbūt arī mirtu
Bet varbūt arī citādi
Kas savedis, tas šķirtu mūs
Es aizietu tik nemanāms
Ka tev pat asara nenobirtu
Es aizietu tik nemanāms
Ka asara pat nenobirtu tev
Tik nemanāmi noaut tavas kājas
Tik nejūtami atpakaļ tās aut
Es pats ar sevi šonakt sarunājos
Un paldies Dievam, ka tu to nenojaut
Tik nemanāmi noaut tavas kājas
Tik nejūtami atpakaļ tās aut
Es pats ar sevi šonakt sarunājos
Un paldies Dievam, ka tu to nenojaut
Es tevi mīlēju tik nedzirdami klusi
Tik nejūtams bij' mans pieskāriens
Ka gadā tai bij zvaigzne nomirusi
Un nebij’ pamanījis to neviens
Es tevi mīlēju tik nedzirdami klusi
Tik nejūtams tev bij' mans pieskāriens
Es tevi pamīlētu tā
Ka tev pat sarma nenobirtu
Es tevi pamīlētu tā
Pēc tam mēs varbūt arī mirtu
Es aizietu tik nemanāms
Ka asara pat nenobirtu tev
Tik nemanāmi noaut tavas kājas
Tik nejūtami atpakaļ tās aut
Es pats ar sevi šonakt sarunājos
Un paldies Dievam, ka tu to nenojaut
Tik nemanāmi noaut tavas kājas
Tik nejūtami atpakaļ tās aut
Es pats ar sevi šonakt sarunājos
Un paldies Dievam, ka tu to nenojaut
Es tevi pamīlētu tā
Ka tev pat sarma nenobirtu
Es tevi pamīlētu tā
Pēc tam mēs varbūt arī mirtu
Tik nemanāmi noaut tavas kājas
Tik nejūtami atpakaļ tās aut
Es pats ar sevi šonakt sarunājos
Un paldies Dievam, ka tu to nenojaut
Tik nemanāmi noaut tavas kājas
Tik nejūtami atpakaļ tās aut
Es pats ar sevi šonakt sarunājos
Un paldies Dievam, ka tu to nenojaut