Tad, kad vakarā krēsla nāk
Senas domas nāk
Senas atmiņas tās mocīt sāk
Uz krūtīm sēd kā lietuvēns un stāsta

Visskaistākā, visjaukākā
Pie manis pienāca
Acis satikās smaidošās
Sirds dauzījās, dauzījās, dauzījās, dauzījās, dauzījās

Mēs satikāmies reiz Pārdaugavas bārā
Tik labi bija, ka negājām vairs ārā
Mēs tīru prieku sev lielās glāzēs lējām
Un noskalojām ar mūziku un dejām

Pie tavām kājām es visu nakti kritu
Un svēti solot es sev pie krūtīm situ
Bet rīta gaismā, kad vaļā vērās bodes
Tu aizlidoji kā viegla, balta kode

Atceries, atceries, atceries, atceries...

Tevi meklēju ilgi vēl
Daudzās pilsētās un daudzās naktīs
Bet atmiņas nāk visur līdzi
Un katru nakti man stāsta
Mēs satikāmies reiz Pārdaugavas bārā
Tik labi bija, ka negājām vairs ārā
Mēs tīru prieku sev lielās glāzēs lējām
Un noskalojām ar mūziku un dejām

Pie tavām kājām es visu nakti kritu
Un svēti solot es sеv pie krūtīm situ
Bet rīta gaismā, kad vaļā vērās bodes
Tu aizlidoji kā viеgla, balta kode