Šķiet pārvērtusies mūsu istaba
Aukstā pagrabā ledū stingušā
Tumsā necaurspīdīgā
Es griežu muguru tev spītībā
Un jau trīs nedēļas pagājušas kopš
Tu ar mani nerunā

Kā lai viens otram pasakām
Ka sasalums mums piegriezies
Ka pavasaris tuvojas
Un vējš ir siltāks iegriezies

Vēl nesanāk, vēl klusums istabā
Un gultā aizvainojums iegūlies
Tas neļauj pieskarties
Tas neļauj pieskarties
Roka sastingst

Kā gribas noglāstīt man tevi siltumā
Bet iespītējušies mēs salstam
Niknumā aukstā
Un nevaram aizvainojumu atkausēt

Kā lai viens otram pasakām
Ka sasalums mums piegriezies
Ka pavasaris tuvojas
Un vējš ir siltāks iegriezies
Līdz piepeši var saskatīt
Ka vakars gaišāks krāsojas
Un maigi atkal lāsojas
No visiem jumtiem lāstekas

Un drīz mēs būsim tikuši
Aiz kāda jauna līkuma
Un tad mēs visu atsāksim
No sākuma