Intars Busulis
Telepātija
(Zuda viss, zuda viss, kas bijis)
Kad tevi satiku
Es apkārt nelaidu
Mans prāts tā iestrēga
Ka ārā netiku

Kā kalps es vergoju
Un strauji tievēju
Es jutos smalks kā zīds
Kad garām nāci Tu

Tev patīk degustēt (notici man)
Un kapāt nākamos (nē, nē)
Par gaumi nestrīdas (notici man)
Tik saku - apstājies

Tavs garšas receptors (notici man)
Ir mazliet nobeidzies (nē, nē)
Kad vēlos palīdzēt (notici man)
Tu liec man aizvērties

Cieši lūkojos kā Tu- tik plīvo un laid- kādēļ
Arī nolaid lejā to, kam pieķēros es- jā, es

Tu domā ķēms esmu es
Un strauji pūstu es
Tu domā, Tu domāji es kā koks, vairāk bauda
It viss ir sadedzis
Uz pauzes iesprūdis
Šie sūdi nepārsteidz
Tie mani nepiebeidz

Tu domā ķēms esmu es
Un strauji pūstu es
Tu domā, Tu domā zābaks tāds

Sper laukā visu to (notici man)
Ko sevī turēji (nē, nē)
Lai varam kopīgi (notici man)
Mēs nobеigt kadenci

Nogriez, sajauc, izrādi savu patmīlu lielo
Nogriеz ātri negribu, negribu, negribu redzēt es vairs to
Varbūt tā, spēšu es, kaut kā
Ieborēt, ka nav viss, ka nav viss tā
Varbūt paslīdējis kaut kā

(Kāpēc viss bija tā, bija tā
Un nekā savādāk, savādāk
Tieši tā, kāpēc tā, varbūt tā)

(Kāpēc viss bija tā, bija tā
Un nekā savādāk, savādāk
Tieši tā, kāpēc tā, varbūt tā
Zuda viss, zuda viss, kas bijis)
Tu gribi teikt, ka vajag raudāt?
Tu zini - viss ir beigts!
(Tomēr vēlos apskaut cieši)
Varbūt vēlies nedaudz vairāk
Es gribu teikt, ka diezgan lieki ņaudēt-ooo
(Tevi vēlos apskaut cieši)
Varbūt vēlies nedaudz vairāk

(Tieši tā, kāpēc tā, varbūt tā)
Tieši tā, kāpēc tā, varbūt tā, kāpēc tā
(Un nekā savādāk, savādāk)
Aha...
(Tomēr vēlos apskaut cieši)

Varbūt kopā bijām mēs, varbūt kopā bijām mēs
Oo oo , yeah, yeah, yeah, yeah