Intars Busulis
Noslēpums
Tu man pieskāries
Tu biji vasarā, pasaulē vēl topošā
Tu manās acīs, tu manā elpā
Vai es sapņoju nomodā?

Ja es esmu pamodies
Ja es esmu atvēris
Acis savas vienīgās
Jāskatās naktī

Ieraugot pilsētu
Ieraugot ugunis
Katrā kāds noslēpums kvēlo

Varbūt tur ir vientuļi
Cilvēki kā brīnumi
Varbūt tur ir mierīgi
Vārdi un klusums

Varbūt tur kaislīga
Vulkāna izvirdums
Logā kā noslēpums kvēlo

Tālā vasarā, tik siltā atmiņā
Paliki tu plaukumā
Tu biji sveša, tu biji klusa
Kā lai atgriežos tuvumā?
Kur lai es eju?
Kur tevi lai meklēju?
Kādā gan ielā nu spīd tava uguns?
Taustos kā neredzīgs pilsētā mirdzošā
Kurā tavs noslēpums kvēlo

Izsalcis kaķis un nodzēries klaidonis
Nāca man pretī, kad izgāju naktī
Nespēja kaķis un nespēja klaidonis
Padomu dot man nekādu

Tu tumsā gāji
Tālu gāji
Viena gāji
Projām gāji

Kur lai es eju?
Kur tevi lai meklēju?
Kādā gan ielā nu spīd tava uguns?
Taustos kā neredzīgs pilsētā mirdzošā
Kurā tavs noslēpums kvēlo

Izsalcis kaķis un nodzēries klaidonis
Nāca man pretī, kad izgāju naktī
Nespēja kaķis un nespēja klaidonis
Padomu dot man nekādu