[Verse 1: Ozols]

Man dažreiz vajag tikai noiet malā
Pasēdēt ieelpot mierīg’ tā bez tvana (Mans ceļš)
Es gribu doties gulēt, gribu aizvērt acis
Bet domas galvā virpuļo, kā deju placis
Kāpec tas liktens ir tāds un, kur mēs tālāk dodamies
Kas ir tā laimes tabletes uz mēles, kad mēs mostamies (Mans celš)
Atbildes paliekm aiz durvīm, iekšā kā nenāk tā nenāk
It kā kāds apzināti tās no manis grib nobēdzināt (Skumjas mani ved)
Es esmu vēl viens eksemplārs ko liktenis labprāt paburzīs
Mazliet pakožļās , (Ej jo) tad ielas galā izmetīs (Mans ceļš)
Tāds sirds sāp, tā sirds sāp
Es nez kā šo kamolu norīt un kā sev nomierināt
Tas jātnieks ir bez galvas, slīd pret spalvu
Tas jātnieks ir kā atklāsmes skaudras
Tāds sirds sāp, tā sirds sāp
Es nedomāj', ka mūsu pagātni var kaut kā atdzīvināt

[Hook: Intars Busulis]

Manas skumjas rīta gaismā Tevi modinās (Mans cеļš)
Manas skumjas izgaist gaisā debess atverās
Manas skumjas rīta gaismā Tеvi modinās (Mans ceļš)
Manas skumjas izgaist gaisā debess atverās
[Verse 2: Ozols]

Es esmu vēlviens nepopulārs viedoklis šai istabā
Es turpinu jau kuru dienu šo grēksūdzi bezmiegā
Apmetums krīt it kā debessu dievi būtu dusmās
Sienas kustās, lustra šūpojās, nervu sistēma drupās
Tu kaut ko stāstīji man par izeju no bezizejas
Bet mēs abi zinam, ka bailes tagad pār mani slejas
Te visas durvis aizslēgtas un visas atlsēgas nolauztas
Tā vientulība uzvarējusi visas šaha partijas
Ir palicis tikai vēl viens, pēdējais mans gājiens
Tad nekuriene paņems visu to, kas gadiem krājies
Tā sirds sāp, tā sirds sāp
Un kam ir daļa par to kas iznākums šoreiz būs savādāks

[Hook: Intars Busulis]

Manas skumjas rīta gaismā Tevi modinās (mans ceļš)
Manas skumjas izgaist gaisā debess atverās
Manas skumjas rīta gaismā Tevi modinās (mans ceļš)
Manas skumjas izgaist gaisā debess atverās