Kaut uz brīdi pazust, pazaudēties
Baltā mierā pievērt acis, noticēt
Elpu aizturēt un dzirdēt - uz šīs takas neesmu viens
Kaut uz brīdi spēku sevī ieraudzīt

Kaut uz brīdi aizmirst, aizmirsties
Izdzēst grūto, no steigas atgūties
Atlaist ikdienu un rūpes, ļaut tām sniegā izbalēt
Just, ka sāksies viss no jauna un būs miers
Viss, kas nomācis, uz brīdi atkāpsies

Kaut uz brīdi diena apstāsies
Domas pierimsies, ziema atkāpsies
Kaut uz brīdi diena apstāsies
Domas pierimsies, ziema atkāpsies

Pilna trolejbusa vidū kāds sabrukumā raud
Jo tā visa ir par daudz, sāpes smacē un žņaudz
Sāļas atmiņas līst pāri vaigiem uz grīdas
Dziļas dusmas un spīts liek gribēt aiziet tev līdz'

Uz to vajag spļaut, to vajag sist, to vajag dedzināt un sodīt
Būt naglai tajā pēdā, kuŗa nāca tevi nomīt
Kad tev zog kaut ko tādu, kam vēl nezināji nozīmi
Vajag uzvarēt to spēli, kas nebija pret tevi godīga
Padodies, tava aizsardzība satriekta
Tagad zini, kas stāv aiz tā dziļā skatiena
Vairs nav nekā, pazūd visa pilsēta
Bet tagad tu zini, kur spēku dabū stipri cilvēki

Tās lietus lāses, kas pil uz manas galvas
Pazūd nebūtībā, vienkārši tiek izskaustas
Mans fiziskais fiasko pret dzīvu garu
Es šodien atkal piecēlos ar domu - es to varu

Ir jauna diena, es jūtu spēku sevī
Es esmu gatavs cīņai, nāc man pretī
Man ir kāds, dēļ kā to darīt, pareizi
Es jau redzu to prieku, es to paveicu

Kaut uz brīdi diena apstāsies
Domas pierimsies, ziema atkāpsies
Kaut uz brīdi diena apstāsies
Domas pierimsies, ziema atkāpsies
Kaut uz brīdi diena apstāsies
Domas pierimsies, ziema atkāpsies

Vējš, kas rauj no saknēm laukā
Ceļš, kas dzen mani arvien augstāk
Nē, šīs sāpes man nav jaunas
Bet es esmu spēks nepārlaužams
Uz brīdi apstāsies
Uz brīdi pierimsies

Diena apstāsies
Domas pierimsies
Ziema atkāpsies
Nē, tu neesi viens