Saspringti sagrābis spilvenu rokās
Satinis segu septiņās krokās
Bieži vien attopos gultā es kails
Skrienot pa Maskavu aizvērtām acīm

Lejā pa trepēm caur parādes eju
Steigā gar somām un koferiem svešiem
Nodūris galvu un paslēpis seju
Es eju uz taviem solīšiem eju eju eju eju

Lūdzu neatļauj
Aizmigt man vienam
Lūdzu neatrauj
Mani no sevis

Skrienot uz gaismu tālu sev priekšā
Es pamazām notrūku, noiru nost
Pa vienu ceļu mēs dzīvi iet sakām
Bet dažādos virzienos aizklīdām

Stacijas laukums un cilvēku daudz
Bet man vajadzīgs viens un tas mani uztrauc
Jo tuvāk es biju, jo tālāk nu būšu
Visu vasaru savas asaras dzeršu dzeršu dzeršu dzeršu

Lūdzu neatļauj
Aizmigt man vienam
Lūdzu neatrauj
Mani no sevis
Lūdzu neatļauj
Aizmigt man vienam
Lūdzu neatrauj
Mani no sevis

Lūdzu neatļauj
Aizmigt man vienam
Lūdzu neatrauj
Mani no sevis