Zigfrīds Muktupāvels
Par to gadījumu ar Džordāno Bruno
Pakur, pakur uguntiņu
Labo vecenīt!
Lai tā āda lobās
Lai tie mati švirkst!

Tie nav mati — dvēselīte
Švirkstot taukos tek
Re, kā sadeg ķeceri!
Re, kā viņi deg!

Pensijā jau garlaicīgi
Zobi ārā slīd —
Piemet, piemet žagariņu
Labo vecenīt!

Piemet, piemet pagalīti
Malku nežēlo!
Gan jau atkal skolas bērni
Saskaldīs tev to

Žagariņu, pagalīti —
Tā tā manta put …
Bet tādus vīrus katru dienu
Neredzēsi tu

Griezies nu ap savu asi
Un ap sauli vēl!
Varbūt ka pie pašām beigām
Kaut kā paliek žēl?
Nepaliek? Tad pagalīti
Piesviežu tūlīt!
Lai tā āda lobās
Lai tie mati švirkst

Viduslaiki — bērnu dienas
Āzītis balts tek
Re, kā sadeg ķeceri!
Re, kā viņi deg!