Man nav vairs laika, es vēlētos nenokavēt
To brīdi, kurā sākas rīts
Vēl manu elpu pie sevis tur pēdējā nakts
Un vārdu ēnas nāk līdz

Man nav vairs laika šīs dienas kā sīknaudu krāt
Un savu laiku iemainīt
Pret vienu nakti, pret zeltu, kurš nesildot mirdz
Es labāk iemīlos vējā

Tu esi vējš, kas mani agrā rītā ceļ
Vēl tu esi vējš, kas manas lūpas vaļā plēš
Mani paņem rīts un paceļ vējam līdz

Man nav vairs laika tev piedot un padomus dot
Ja nav, var nebūt it nekad
Par visu vairāk es vēlos tev nesamelot
Es labāk iemīlos vējā