Rēc jūra, pamodusies krastu dragā
Tu viļņiem, saulei pretim ej
Cērt viļņi smiltīs cērt kārkli vagā
Un dzintaru par sēklu sēj

Pūt, vējiņi, un aizpūt projām bēdas
Un miglu to, kas manu zemi tin!
Pūt, vējiņi, un iznīcini pēdas
Ko svešas zoles vēl joprojām min

Pūt, vējiņi! Pūt, vējiņi!
Dievs palīdzi šai vējā nostāvēt!

Dīgst dzintars, kuru šajā krastā sējām
Ar asinīm un sviedriem apslacīts
Sen Dievs ir nokāpis mums blakus vējā
Tik sāpi savā sirdī pierakstīt

Es pielūdzu šo sauli, kura nenoriet
Un kura dziedot mani rītos ceļ
Pūt, vējiņi un līdzi ceļu noiet to
Redzēt to, kā kāpās dzintars zeļ

Pūt, vējiņi! Pūt, vējiņi!
Dievs palīdzi šo laiku izsāpēt!
Pūt, vējiņi! Pūt, vējiņi!
Pūt arvien spēcīgāk!
Dievs, palīdzi šai vējā nostāvēt!