Tu klusē viesībās, mans draugs
Nesaprot it neviens, kāpēc tā
Viss liekas draugiem tevī jauks
Vienīgi vārdu tev nav

Vārdi, ko dusmās saudzēji tu
Tavu klusumu jau raisīt sāk
Vārdi, ar kuriem nakts ir uz tu
Tavās lūpās čukstus dedz

Viesi jau atvadās un iet
Klusi ar smaidiem tu vadi tos
Snieg, klusām durvis ver tie ciet
Ietinās tavos smaidos

Vārdi, ko tevī atraisa nakts
Tajos neskan dienas nogurums
Vārdi sniedz naktīm sauli kā dakts
Nakts kā svece silda mūs

Vārdi, ko dusmās saudzēji tu
Tavu klusumu jau raisa
Vārdi, ar kuriem nakts ir uz tu
Čukstiem silda pusnakts gaismu

Vārdi, ko tevī atraisa nakts
Tajos neskan dienas nogurums
Vārdi sniedz naktīm sauli kā dakts
Nakts kā svece silda mūs
Tevi es dievinu mazliet
Piekļaujot tevi sev cieši klāt
Pulksten’s iet neuzvilkts, man šķiet
Kamēr tev klusi sirds iet

Tevi es dievinu mazliet
Piekļaujot tevi sev cieši klāt
Pulksten’s iet neuzvilkts, man šķiet
Kamēr tev klusi sirds iet

Tevi es dievinu mazliet
Piekļaujot tevi sev cieši klāt
Pulksten’s iet neuzvilkts, man šķiet
Kamēr tev klusi sirds iet