[Lāčplēsis]
Lūk, krēsla maigi nošalc man gar seju
Vai nebiji tā tu?
Lūk, tumša nakte zaļiem smiekliem smēja
Vai nebiji tā tu?

[Laimdota]
Lūk, maigi pērkons tālē nodunēja
Vai nebiji tas tu?
Lūk, nodrebēja dvēsele no vēja
Vai nebiji tas tu?

[Lāčplēsis]
Lūk, sudrabas'ras mēnesnīca lēja
Vai nebiji tā tu?
Lūk, zvaigznīte man logā iespīdēja
Vai nebiji tā tu?

[Laimdota]
Lūk, maigi pērkons tālē nodunēja
Vai nebiji tas tu?
Lūk, nodrebēja dvēsele no vēja
Vai nebiji tas tu?

[Lāčplēsis]
Lūk, sudrabas'ras mēnesnīca lēja
Vai nebiji tā tu?
Lūk, zvaigznīte man logā iespīdēja
Vai nebiji tā tu?
[Laimdota]
Lūk, cerība man krūtis uzziedēja
Vai nebiji tas tu?
Lūk, zvaigznīte man logā iespīdēja
Vai nebiji tas tu?

[Teicējs]
Dievs nu beidzot cilvēku radīja -
Vienu aci un ausi, divām rokām un kājām, teikdams:
Tev būs redzēt tik labu, dzirdēt tik labu un staigāt tikai pa labajiem ceļiem
Būsi līdzīgs tu dieviem, cēlies iz mūžīgā dievības gara
Bet atnāca velns, un cilvēkam guļot, taisīja otru aci un ausi, sacīdams:
Ļaunu tev redzēt, ļaunu tev dzirdēt un staigāt tikai pa ļaunajiem ceļiem
Nokaudams, maitādams visu, uz zemes radīsi niknāko pekli