[Lāčplēsis]
Lūk, kur vējš manu kuģi ir atdzinis
Ziemeļmeita, pie tevis
Dod man sevi, lepnā un skaistā
Tā kā tev es atdodu sevi

Rīta zvaigzne uz pieres tev spīd
Acis tev staro kā kāvi
Es tev savu dzīvību atdodu
Es tev atdodu savu nāvi

Bruņas, ko kalējs kalis, lai pušu sprāgst
Sirds lai man krīt tavā klēpī
Ziemeļmeita, sapni glābjošais
Slēp mani sevī, slēp

Rīta zvaigzne uz pieres tev spīd
Acis tev staro kā kāvi
Es tev savu dzīvību atdodu
Es tev atdodu savu nāvi

[Ziemeļmeita]
Nevis vējš tavu kuģi šurp atdzinis
Bet gan sirdssāpes saltas
Bruņas no spīta un lepnuma tev
Nevis kalēja kaltas
Kur lai lieku tevi tik vīlušos
Kur lai lieku tevi tik mīlošu
Esmu vienīgi blāzmojums stīgojošs
Ziemeļu sapnis, uz ūdeņa līgojošs

[Lāčplēsis]
Ziemeļmeita, sapni glābjošais
Slēp mani sevī, slēp

[Ziemeļmeita]
Tā tava otrā nāve

[Lāčplēsis]
Vai esmu miris?

[Ziemeļmeita]
Tu esi miris, Ja netici vairs
Tavas kājas ir Latvijas ozoli
Tavi pleci ir Latvijas kalni
Un par visu, ko zaudēji, desmitkārt
Sudrabā samaksās Latvijas salnas

Tavās dzīslās Daugava tek
Tava Laimdota - likten's un balva
Viņas klēpī tev galva jāliek
Latvijas klēpī tev jānoliek galva
Esmu vienīgi blāzmojums stīgojošs
Ziemeļu sapnis, uz ūdeņa līgojošs
Kur lai lieku tevi, tik vīlušos
Kur lai lieku tevi, tik mīlošu...