Vīst pīpenīšu vainags vadzī kārts
Uz gultas gala lakats brūni sārts
It visā klētī tīnes arods plats
Man stāsta: “Šogad ražas bagāts gads”

Gaiss smagi reibina, es atgulstos
Un glaužos vecāsmātes palagos
Un domāju: “Cik gadu gultai šai
Uz viņas kāzām tolaik taisītai”

Pirms vasarsvētkiem tanī svētdienā
Bij' nācis vectēvs klētī ēnainā
Uz vadža salmenīcu uzmetis
Un vecāsmātes gultā iegūlis

Pār sētsvidu šī nākusi tobrīd
Un tikko paspējusi ieraudzīt
Tā savā gultā laimes nolemto
Tā sarkusi kā brūklene par to

Jo kāzas gaidāmas tik citsvētdien
Bet vectēvs gulējis un smējis vien
Šai vienai gan vairs miegs te nenākšot
Un vajadzēšot šim pusgultas dot

Kā milzu spārni gadi garām švīkst
Kas tos gan aizturēt vai atsaukt drīkst
Ir vectēvs aizgājis pie tēviem sen
Bet vecāmāte tikai pērnruden
Vēl jaušu viņas dvašu spilvenos
Un siltos glāstus lielos lakatos
Ai, viss tās mūžs ir gultā platajā
Uz viņas kāzām tolaik taisītā

Ai, viss tās mūžs ir gultā platajā
Uz viņas kāzām tolaik taisītā