Pirmā trimdas gadā mēs visi dzīvojām
Nometnē skaisti, gulējām kā slaisti
Strēbām mundras zupas, vāciešiem tik drupas
Dzērām plūmju šņabi, dažiem nebij' labi

Tas tik bij laiks
Radiridi-rīdi rallalā, trārīdi - rallā

Otrā trimdas gadā mēs pārskolojāmies
Šoferkursos gājām, logus likām mājām
Mācījāmies rasēt, vistas kopt un masēt
Caurus podus kniedēt, sudrablietas liedēt
Mūrēt ķieģeļsienas, sabruka pēc dienas

Tas tik bij laiks
Radiridi-rīdi rallalā, trārīdi - rallā

Piektā trimdas gadā mēs sākām izceļot
Uz Angliju, kur lija, sveika Austrālija
Jaunzēlandes salu, laidām mēs pār malu
Dienvidameriku, ka tik projām tiktu
Kaut vai uz Misūri, tur mums gāja sūri

Tas tik bij laiks
Radiridi-rīdi rallalā, trārīdi - rallā
Sestā trimdas gadā mums gaisma uzausa
Aizmirst gadus vecos, darbarīkus plecos
Tulznām pilna delna, jāraujas pēc velna
Tomēr pirmie graši krājās lēnām paši
Drīz būs autombilis - Fords vai Oldsmobīlis

Tas tik bij laiks
Radiridi-rīdi rallalā, trārīdi - rallā

Septītajā gadā mums sāka labāk iet
Prom no fermām šmaucām, uz pilsētām mēs braucām
Draugus kopā saucām, kokteiļus mēs jaucām
Un kā brīnumpupas visur dīga grupas
Biedrība vai kopa, sāka dzert pēc lopa

Tas tik bij laiks
Radiridi-rīdi rallalā, trārīdi - rallā

Trīsdesmit piektā gadā vairs labāk nevarēj’
Visur kur vien skaties - latvietis būs praties
Mājas iegādātas, pusei nomaksātas
Mantām pilni skapji, pildās brāļu kapi
Nebūs kas vairs skaldīs, superletiņi valdīs

Jā, tas tik būs laiks
Radiridi-rīdi rallalā, trārīdi - rallā
O, jē