Es lasu avīzēs, pēc dažiem gadiem
Jau atkal vieni dziesmu svētki nāk
Man rakstāmgalds ar suvenīriem pildīts
Un programmlapām, kuras dzeltēt sāk

Būs skaisti atkal dzirdēt vecās dziesmas
Un priecāties, kā tautas dejas rit
Tā domājot, es atceros tos svētkus
Kas notikās pirms gadiem divdesmit

Tā bij' dziesmu svētku pēdējā deja
Apkārt virpuļoja dejotāju pulks
Bet mēs stāvējām abi zāles vidū
Un orķestris spēlēj’, un orķestris spēlēj’
Un orķestris spēlēj’ tikai mums

Katra diena, ko bijām mēs kopā
Tā kā upē iemests vaiņags šūpojas
Jau aiz viesnīcas logiem ausa gaisma
Bet tu pilnā uz grīdas gulēji

Tu man solījies satikt no rīta
Lai varbūtās tad nešķirtos nekad
Tas bija skaistākais brīdis manā mūžā
Kad no rīta mēs nesatikāmies
Tā bij' dziesmu svētku pēdējā deja
Apkārt streipuļoja dejotāju pulks
Bet mēs sēdējām abi zāles vidū
Un orķestris spēlēj’, un orķеstris spēlēj’
Un orķestris spēlēj’ tikai mums